Rindas savaldīšanas vadība

Posted by

Laiks pārorientēties no fragmentētas pieejas jeb pasīva rindas uz bērnudārziem vērojuma uz sakārtotu, mērķtiecīgi vadītu praktisku pasākumu sistēmu.

Situācijas raksturojums
Kad pagājušā gada oktobrī atklātībā nonāca informācija, ka gada laikā rinda uz bērnudārziem Rīgā (tolaik rindā bija 2239 bērni) ir dubultojusies, tā izraisīja gan skaudru kritiku un asas debates, gan neizpratni un pārsteigumu.
Pārliecinošu un pamatotu izklāstu, kāpēc rinda tik strauji dubultojusies, neviens nespēja sniegt. Kā zināms, demogrāfiskais fons Rīgā bija un joprojām ir negatīvs – daudzus gadus dzimušo, tāpat kā rīdzinieku kopējais skaits arvien samazinās. Šādā aspektā rindas palielinājumam nav loģiska izskaidrojuma. Nepārliecināja mēģinājumi pamatot rindu ar deklarēšanās jeb virtuālo rīdzinieku problēmu, jo neatbildēts palika jautājums, kāpēc deklarēšanās īpatnības ar tādu pat intensitāti kā gadu vēlāk neietekmēja rindu jau 2018. gadā. Skaidrojums bija bez pamatojuma, balstīts uz pieņēmumiem. Kopumā atpakaļskats uz rindu un to, kā tā bija veidojusies un kas izraisīja rindas straujo kāpumu, neizdevās. Tas izrādījās pārāk miglains un izplūdis.

Tāpēc likumsakarīgi, ka nesekoja arī turpmākas darbības, lai nonāktu pie saprotamākiem secinājumiem. Jebkāda interese izsekot rindas turpmākajiem līkločiem – novembrī, decembrī, kā arī 2020.gada sākumā –nebija vērojama, kaut arī vispārzināms, ka rinda līdz pat pavasarim turpināja mainīties, proti, tā kļuva garāka. Cik liela tā bija, kad sasniedza maksimumu? Atbilžu nav.

Atliek vien secināt, ka ilgu gadu piekoptā retrospektīva rindas stāvokļa fiksācija vienreiz gadā nav produktīva nodarbe. Tādā veidā mēs neiegūstam un nevaram iegūt priekšstatu par rindas dinamiku un tās struktūru – izmaiņām gada laikā, bērnu vecumu, valodu un daudziem citiem rādītājiem. Patiesībā apšaubāma ir arī pagājuša gada oktobrī publiskotā cipara precizitāte.

Tomēr vissliktākais šajā stāstā ir tas, ka šāda pieeja liedz iespēju prognozēt izmaiņas rindā un savlaicīgi tām gatavoties.

Nav skaidra pamatojuma arī tam, kāpēc par atskaites laiku izvēlētas oktobra beigas. Šajā laikā rinda nav sasniegusi ne augstāko, ne arī zemāko līmeni. Augstāko punktu, kā jau minēts, tā ik gadu sasniedz pavasarī, t.i., laikā kad vēl nav tapuši rīkojumi par sešgadīgo bērnu (to bērnu, kuri dodas uz skolu) atskaitīšanu. Šogad Rīgā no b/d uz skolu devās 6875 bērni.

Tikpat daudz vietu grupiņās atbrīvojas rindas bērniem. Tā notiek tikai reizi gadā! Šis ir būtisks mirklis, lai noteiktu rindas lielumu tad, kad tas ir vismazākais. Lieki atgādināt, ka dati arī par šo epizodi netiek iegūti un apstrādāti. Līdz ar to rindas faktiskais stāvoklis maijā, jūnijā, jūlijā nav zināms.

Bet tas bija īstais brīdis, lai apjēgtu starta pozīciju turpmākajam periodam un sagatavotos savlaicīgu lēmumu pieņemšanai un rindas mazināšanai!

Līdz 1. septembrim būs pagājuši jau četri mēneši, bet līdz oktobra beigām – gandrīz pusgads, un šajā periodā rinda nepārtraukti mainās. Ja lēmumu pieņēmēju rīcībā būtu dati par rindu maija sākumā, tad gan septembra, gan oktobra dati pavērtu iespēju vērtēt notikušās izmaiņas, rindas dinamiku pa mēnešiem un prognozēt tās pieauguma tendences turpmāk.

Ja nav datu un izpratnes par rindas dinamiku, tad nav iespējams šo procesu vadīt un pārvaldīt.

Priekšnosacījumi (pārmaiņām)
Politiskā apņēmība likvidēt rindu, kas vērojama RD ārkārtas vēlēšanu kampaņas gaisotnē, vieš cerības, ka spēsim tuvoties rindas savaldīšanas izšķirīgajam posmam. Jaunā Vienotība un vairākas citas partijas pauž apņēmību izskaust rindu uz bērnudārziem Rīgā, un iestājas par būtisku finansējuma palielinājumu šai akūtajai vajadzībai.

Politiskā apņēmība risināt rindas problēmu un gatavība tās risinājumā ieguldīt finanšu līdzekļus ir būtiskākais nosacījums, lai Rīgas pašvaldībā rinda beidzot tiktu savaldīta!

Tomēr, jo tuvāk esam rindas novēršanas apstākļiem, jo nopietnāk un mērķtiecīgāk jāizvērš vadības pasākumi izpildvaras līmenī. Pretējā gadījumā ieguldīto finanšu līdzekļu izlietojums var izrādīties neefektīvs un mērķis netiek sasniegts.
Rindas likvidēšanas procesa vadības un pārvaldības uzdevums ir nodrošināt finanšu līdzekļu efektīvu izmantošanu, sadarbības koordinēšanu, datu regulāru iegūšanu un analīzi, prognožu izstrādāšanu, priekšlikumu sagatavošanu lēmumu pieņemšanai, atbildības un atbildīgo amatpersonu noteikšanu u. tml.

Tātad nepieciešams veikt tādus vadības un pārvaldības pasākumus, kas savlaicīgi stabilizētu bezrindas situāciju un novērstu spontānu rindas atkārtotu palielināšanos. Citiem vārdiem, nedrīkst pieļaut, ka rinda pēkšņi ir atkal dubultojusies, bet neviena institūcija vai amatpersona nespēj detalizēti paskaidrot, kāpēc tā noticis.
Laiki ir mainījušies! Šodien mums ir labs paraugs, no kā mācīties. Es, protams, domāju par to vadības un pārvaldības pieredzi, kas iegūta, savaldot Covid-19 pandēmiju Latvijā.

Pārmaiņas, kas šajā sakarībā jāveic pirmsskolas vadības un pārvaldības sistēmā, ir būtiskas.
Lai likvidētu rindu, nepieciešana citāda pieeja šī procesa vadībai un pārvaldībai.

Jaunās vadības un pārvaldības pieejas galvenie virzieni:

  1. Izlēmīgs un konsekvents politisks atbalsts RD, kas vērsts uz rindas problēmas atrisināšanu Rīgas pašvaldībā:
    • principiāls finansējuma palielinājums, atbalstot vecākus, kuru bērni apmeklē privātos bērnudārzus, tādā apmērā, lai vecāku izdevumi privātajos un pašvaldību b/d izlīdzinātos,
    • principiāls pedagogu un pedagogu palīgu algu palielinājums pašvaldības b/d.
  2. Pašvaldības bērnudārzu infrastruktūras un IT attīstība:
    • jaunu bērnudārzu celtniecība un jaunu grupiņu atvēršana,
    • mūsdienīgas programmatūras izveide elektroniskajai (e-rindas) datubāzei, kas dotu iespēju RD Izglītības, kultūras un sporta departamentam iegūt drošticamus datus par izmaiņām rindā uz vietām bērnudārzos, veikt šo datu apstrādi un analīzi.
  3. RD IKSD sadarbībā ar RD ITC, veicot regulāru e-rindas datu apstrādi,:
    • reizi mēnesī iepazīstināt RD IKSK ar šo datu analizēs rezultātiem un sagatavotajiem priekšlikumiem,
    • izstrādāt rindas izmaiņu prognožu projektus tuvākajiem mēnešiem.
  4. Regulāra darbības koordinēšana izpildvaras līmenī (RD IKSD) atbilstoši operatīvajiem datiem par stāvokli rindā ar:
    • pašvaldības un privātajiem bērnudārziem,
    • auklīšu dienestu,
    • vecākiem.
    Visticamāk IKSD būs nepieciešams pieņemt darbā speciālistus, kuru pienākumos ietilptu šāda veida sadarbības koordinēšana.
  5. RD rast iespēju uzsākt sadarbību ar Pierīgas pašvaldībām par b/d rindas novēršanu. Tā kā šāda sadarbība nekad nav bijusi, svarīgi vienoties par šīs sadarbības mērķi un rezultātiem bērnudārza rindas novēršanai Rīgā un Pierīgā. Stabilizēt bezrindas situāciju Rīgā iespējama tad, ja mērķi novērst rindu izvirza arī Pierīgas pašvaldības.
  6. Sadarbība ar VARAM, IZM, PMLD un citām valsts institūcijām par rindas novēršanu valsts mērogā. Ilgtermiņa bezrindas sistēma Rīgā izveidojama tad, ja visas pašvaldības Latvijā spēj novērst rindas veidošanās problēmas. Tas ir nozīmīgs un demogrāfiski svarīgs mērķis.
  7. RD Izglītības, kultūras un sporta komiteja (RD IKSK) katru mēnesi pēc jaunāko datu saņemšanas un to analīzes komitejas sēdē izskata rindas problēmu Rīgā. Pieņem lēmumus par aktuālo jautājumu virzīšanu izskatīšanai Domes sēdē, sabiedrības un vecāku informēšanu u. tml.

Svarīgi! Tuvojoties mirklim, kad rinda varētu izzust, jāmeklē konsensus, ko uzskatīt par apliecinājumu tam, ka rinda ir likvidēta. Ko saprast ar vārdiem „nav rinda”?

Iespējami vismaz divi scenāriji:
Pirmais scenārijs. Visi bērni, kas bija rindā, līdz 1. septembrim tiek uzņemti kādā no Rīgas pašvaldības vai privātajiem bērnudārziem, vai saņem auklīšu dienesta pakalpojumus, ja to vēlas. Līdz augusta beigām visas potenciālās vietas grupiņās tiek aizņemtas.
Rindu, kas neizbēgami veidosies turpmāko mēnešu laikā, palīdz novērst elastīgs auklīšu dienests un bērnudārzi, operatīvi piemērojot telpas jaunu grupiņu izveidošanai.
Tomēr pastāv ievērojams risks, ka rinda vismaz dažu mēnešu garumā veidosies, jo visticamāk ar operatīvu jaunu grupu veidošanu, kā arī auklīšu dienesta darbības izvēršanu, un visu šo darbību koordinēšanu, varētu arī nesekmēties kā iecerēts. Vecāki, protams, šādā gadījumā būs neapmierināti.
Savlaicīga bērna pieteikšana bērnudārzam varētu atvieglot organizatoriskās darbības un dot iespēju pašvaldībai savlaicīgi sagatavoties jauniem piedāvājumiem. Te vietā atgādināt, ka Rīgā pieprasījums pēc vietas bērnudārzos ir ļoti atšķirīgs. Savlaicīga (iepriekšēja) pieteikšanās palīdzēs vecākiem saņemt pakalpojumu iespējami tuvu izvēlētajai vietai.

Otrais scenārijs. Bērnudārzi, komplektējot grupiņas, katrā grupiņā (it sevišķi jaunākā un vidēja vecuma bērniem) atstāj brīvas vietas, kas līdz pavasarim pakāpeniski tiek piepildītas. Aprēķinus veic IKSD speciālisti sadarbībā ar pašvaldību b/d vadītājiem un privātajiem b/d. Ideālā gadījumā rinda neveidojas, b/d pakalpojums ir pieejams visiem, kas vēlas to saņemt. Protams, arī šajā gadījumā spēkā ir nosacījums, ka rinda neveidojas un visi rindas bērni līdz 1. septembrim tiek uzņemti kādā no Rīgas pašvaldības vai privātajiem bērnudārziem. Kopumā tas ir komplicēts koordinācijas uzdevums.
Tātad šajā scenārijā tiek likvidēta ne tikai iepriekšējā gada rinda, bet netiek pieļauta arī jaunas rindas veidošanās turpmākā gada laikā.

Abos scenārijos rindas neesamība ir attiecināma uz Rīgu kopumā. Kā zināms, jau tagad Rīgā ir b/d, kurās rinda praktiski neveidojas. Vai vecāki piekritīs saņemt pakalpojumu b/d, kas atrodas viņiem neizdevīgā vietā, vai labāk turpinās gaidīt brīvu vietu ģimenē iecerētā b/d, veidojot rindu, tas ir atvērts jautājums.
Šī varianta trūkums ir tas, ka brīvas vietas ir jāsaglabā daudzus mēnešus, kas nozīmē, ka finansiālie izdevumi par b/d uzturēšanu, rēķinot uz katru bērnu atsevišķi, palielinātos. Bez šaubām, pozitīvi vērtējams fakts, ka grupiņās būtu mazāk bērnu.

Kā vienā, tā otrā gadījumā operatīvās rindas menedžēšana ir smalks un atbildīgs uzdevums, ko iespējams paveikt, ja veiksmīgi sadarbojas valsts un pašvaldības institūcijas, pašvaldību un privātie bērnudārzi, auklīšu dienests.

Secinājumu vietā

  1. Rīgas dome, uzsākot darbu pēc ārkārtas vēlēšanām, pievērsīsies rindas uz bērnudārziem mazināšanas pasākumiem, piešķirot tiem ievērojamas naudas summas. Lai finanšu līdzekļi tiktu efektīvi izmantoti un iecerētais mērķis – rindas novēršana – tiktu sasniegts, nepieciešams precīzi izvērst daudzas darbības, kas vērstas uz šī mērķa sasniegšanu, tās mērķtiecīgi un atbildīgi vadot.
  2. Stabilizēt bezrindas pirmskolu pakalpojumu kārtību Rīgā ir iespējams, ja tiek izveidota sekmīga sadarbībā ar Pierīgas pašvaldībām.
  3. Ilglaicīga un noturīga bezrindas pirmskolu sistēma Rīgā tiks izveidota tad, kad rindas problēma būs novērsta visās pašvaldībās Latvijā. Tas ir svarīgs mērķis, lai beidzot uzlabotos demogrāfiskā situācija valstī.