Posted by Svarīgi nodalīt jēdzienus „organizācijas vadība” un „procesa pārvaldība”.
Organizāciju ir iespējams vadīt, jo persona ir iesaistījusies organizācijā savstarpēji vienojoties, uz iepriekš noteikta tiesiskā pamata noslēdzot darba līgumu ar organizācijas vadītāju, kurā atrunātas tiesības un pienākumi, paredzēts atalgojums par veikto darbu. Darbinieks ir apņēmies rīkoties saskaņā ar organizācijas nolikumu, iekšējās kārtības noteikumiem, ētikas kodeksu un citu tml. dokumentu prasībām. Organizācijas vadītājs vada organizāciju visiem saprotamu reglamentāciju apstākļos. Svarīgi piebilst, ka personas, kuras strādā organizācijā, atrodas padotības attiecībās ar tās vadītāju.
Atsevišķos gadījumos cilvēki saliedējas ap vadītāju (personību, līderi) tādēļ, ka cilvēkus saista akūta vajadzība, kopīgs mērķis un grupas vadītājs piedāvā problēmas risinājumu, spēj cilvēkus mobilizēt tā sasniegšanai.
Procesus, kas norisinās ārpus organizācijām, nav iespējams vadīt, it īpaši demokrātiskā sabiedrībā
Ja procesi ir sabiedriski nozīmīgi, proti, svarīgi sabiedrībai kopumā vai kādai tās daļai, tos, sabiedrības interešu vārdā, cenšas kontrolēt, virzīt, ietekmēt, sakārtot u. tml., izmantojot pārvaldības metodes un iespējas un izstrādājot un ieviešot īpašus normatīvos dokumentus.
Piemēram, nav iespējams vadīt (stingri kontrolēt) autovadītāja rīcību pie stūres. Nav iespējams novērst katra potenciāla noziedznieka, kurš dzērumā sēdies pie stūres, līdzdalību transporta kustībā.
Lai nodrošinātu kārtību un drošību uz ceļiem, ir izstrādāti satiksmes noteikumi, atbilstīgi noteikumiem iekārtoti autoceļi, izvietotas ceļa zīmes u. tml. Satiksmes noteikumu ievērošanu uzrauga ceļu policija, citi dienesti; to palīdz veikt videokameras, citi mūsdienu tehniskie līdzekļi.
Visu pasākumu kopumu, kas vērsti uz satiksmes drošību un kārtību, var apzīmēt ar vienotu terminu „satiksmes pārvaldība”.
Lai sabiedrībā valdītu drošība un kārtība, tiktu ievērotas cilvēktiesības, uzraudzīta saimnieciskā un finansiālā darbība, kultūras dzīve, atpūta, ir izstrādāti un dažādās instancēs apstiprināti normatīvie dokumenti, kas ļaudīm jāievēro.
Turklāt būtiski ir arī tas, ka nepieciešams ne tikai uzraudzīt sabiedrībā notiekošos procesus, bet arī rūpēties par dažādu sabiedrības jomu attīstību, vēlamo virzību.
Pārvaldība ir tikpat sena, cik cilvēku sabiedrība. Tomēr pārvaldības (angl. governance), tostarp labas pārvaldības, jēdziens apritē nonācis samērā nesen. To plaši izmanto, tomēr pagaidām apmierinoša šī termina definīcija nav atrasta. Līdz ar to šo terminu skaidro aprakstoši.
Manuprāt, ar „pārvaldība” varam apzīmēt darbības, kas tiek veiktas saskaņā ar normatīviem priekšrakstiem, lai uzraudzītu un kontrolētu atvērtus, sabiedrībai nozīmīgus procesus. Pārvaldība notiek atbilstoši izpratnei par šiem procesiem un (ie)spējām tos finansiāli, tehniski, tiesiski, izglītojoši ietekmēt, sakārtot.
Valstī īpaši nozīmīga ir pārvaldība ko veic ministrijas – izpildvaras institūcijas, kuru pārvaldībā atrodas tai raksturīgā nozare. Izglītības un zinātnes ministrs veic izglītības, zinātnes un sporta nozares pārvaldību.
Ministrs, kura pienākums ir rūpēties par izglītības, zinātnes un sporta nozari, veic šai nozarei raksturīgo procesu pārvaldību gan kā izpildvaras pārstāvis, gan kā politiska figūra
Līdzīga aina paveras arī citu ministru darbībā, kā arī daudzās citām jomās, kas segmentēti kā relatīvi kompakti sabiedrības funkcionēšanas un attīstības vektori: tieslietas, veselība, finanses, kultūra, labklājība, ārlietas, satiksme, valsts aizsardzība, dabas aizsardzība, pašvaldības, iekšlietas, reliģija, atpūta, interešu jomas, NVO u. tml.
Ministrijas īstenotā nozares pārvaldība veido darbības kontekstu izglītības organizācijām (IO), un izpaužas kā organizācijas ārējās vides ietekme.
Vienlaikus IO darbojas atbilstīgi autonomijas (augstskolas) vai patstāvības (pirmsskolas, skolas) principiem, pielāgojoties tiem politiskajiem vējiem, kas veido darbības apstākļus.
Patiesībā pašvaldību dibinātās pirmskolas un skolas darbojas dubultas pārvaldības apstākļos, jo arī pašvaldību izglītības pārvaldes (Rīgā – RD Izglītības, kultūras un sporta departaments u.c.) veic pašvaldības dibināto organizāciju pārvaldības funkciju.
Izglītības pārvalžu vadītāji oficiāli netiek uzskatītas par politiskām amatpersonām. Tomēr pēc pašvaldību vēlēšanām, ja notikusi varas maiņa, izglītības pārvaldes vadītājs tiek nostādīts uz politiskās izvērtēšanas svariem. Bieži vien izvērtēšana beidzas ar vadītāja pievienošanos kādai no varas partijām, vai arī – ar zaudētu darba vietu.
Interesanti, ka arī Skolu (pirmsskolu, skolu, augstskolu) vadītājiem pārvaldības iniciatīva ir ne gluži sveša. Tās izmanto pārvaldības pieeju, ja tiek īstenota sadarbība ar institūcijām ārējā vidē (sadarbības partneriem, piegādātājiem, apkaimes biedrībām, sabiedriskajiem mēdijiem). Pārvaldības instruments vairuma gadījumos ir informācija, ko IO cenšas nodot publiskajā telpā, lai gūtu atbalstu savu mērķu īstenošanai.
IO ir ieinteresēta īstenot pārvaldību, lai uzturētu savu reputāciju, piesaistītu skolēnus, studentus, saņemtu kvalitatīvu pakalpojumu, attīstītu sadarbību. Īpaši nozīmīga pirmsskolām un skolām ir sadarbība ar vecākiem.
IO vadītāji ikdienā koncentrējas uz organizācijas vadītāja darba pienākumu pildīšanu. Skola ievēro labas pārvaldības principus, ja tā veido abpusēji labvēlīgu sadarbību ar vecākiem un institūcijām ārējā vidē
Robeža starp procesu vadīšanu un procesu pārvaldību ir elastīga un visai bieži arī nenoteikta.