Elmārs Vēbers, www.izglitibasvadiba.lv
Ievada vietā
Par estudiju (pašstudiju) materiāliem
Estudiju jeb pašstudiju materiālu kopums sastāv (sastāvēs) no četrām daļām:
Pirmā daļa. Līdera portfelis.
Otrā daļa. Izglītības organizācija.
Trešā daļa. Līdera personība.
Ceturtā daļa. Ideju vēsture.
Estudiju konceptuālo ietvaru veido šādi tematiskie pamatvirzieni:
- Pirmkārt, temati par izglītības organizācijas (IO) vadītāja pamatpienākumiem – mācību (studiju) procesa, komunikācijas procesa, organizācijas kultūras, informācijas, resursu, finanšu, disciplīnas, intelektuālās stimulēšanas, pētījumu, pārmaiņu u. tml. vadību. Tie veido Līderības portfeli.
Līdera portfeli veidos 15-17 kompleksi, savstarpēji saistīti studiju temati. To skaits var variēt.
- Otrkārt, IO struktūras, funkciju un citu sakarību skaidrojums.
Estudiju materiālu kopumu caurstrāvo atziņa, ka ikviena izglītības iestāde ir sarežģīta cilvēku kopdarbības forma. To apzīmējam ar terminu izglītības organizācija.
Organizāciju pastāvēšana, to īpatnības un attīstības principi ārzemēs pētīti daudzu desmitu gadu garumā.
Atziņa, ka vadītājs ne tikai pilda savus ierastos ikdienas pienākumus, bet vienlaikus rūpējas arī par organizāciju un tās attīstību, pamatojama kā izglītības vadības teorijas pamatprincips
- Treškārt, estudiju materiāli vērsti uz to, lai pārvarētu Latvijā izplatīto aizspriedumu, ka par vadītāju (līderi) piedzimst. Gaidas, ka mūsdienās par izcilu IO vadītāju varētu kļūt tikai tā Persona, kurai jau šūpulī ielikts Vadītāja gēns (līdzīgi kā valdīšanas nenovēršamība monarha ģimenē) ir vismaz arhaiskas.
Patiesībā ar atsevišķām līderības iezīmēm un iecelšanu amatā nepietiek, lai vadītājs spētu profesionāli rūpētos par IO, un iedzīvināt tās misiju visos būtiskajos organizācijas funkcionēšanas virzienos. Vadītāja profesija ir jāapgūst, tāpat kā jebkura cita profesija.
- Savukārt, ieskats Ideju vēsturē , proti, iepazīšanās ar spožajām izglītības vadības (arī vispārējā menedžmenta) idejām un izcilu zinātnieku un domātāju plejādi, paver iespēju restaurēt mācības par vadības fenomena vēsturisko virzību aizvadīto vairāk kā simts gadu periodā.
Šīs idejas līdz šim ir vāji ietekmējušas izglītības vadības procesus Latvijā.
E-studiju materiāli domāti interesentiem, kuri vēlas pievērsties izglītības vadības studijām un gatavi ieguldīt laiku, lai iedziļinātos IO vadīšanas noslēpumos.
Kaut arī nav vēlams steigties ar atzinumiem, jo noslēdzoši secinājumi un vispārināti atzinumi kļūs iespējami pēc tam, kad tiks iepazīti galvenie estudiju temati, tomēr bez komentāriem, diskutējamiem jautājumiem nav iespējams iztikt nevienā temata izklāstā.
Estudiju materiāli iecerēti kā ievirze, lai rosinātu patstāvīgu darbu – lasīšanu, vērošanu, domāšanu, pētīšanu; respektīvi, nepieciešama katra cilvēka, kam interesē šī profesija, ieinteresētība un apņēmība iepazīties ar to.
Estudiju materiālu kopums var kalpot par platformu maģistra studiju programmas izstrādei. Iegūs tā augstskola, kura novērtēs šādas programmas perspektivitāti un iedrošināsies uzsākt tās īstenošanu.
Ceru, ka estudiju materiālu publiskošana daļēji kompensēs maģistra studiju programmas „Organizācijas vadība” neapdomīgo slēgšanu līdz ar RPIVA pievienošanu LU.
Arī fakts, ka šī programma tika uzskatīta par nevajadzīgu un no tās atteicās (klusi un bez diskusijām), tā vietā, lai to pilnveidotu un turpinātu, liecina, ka pat profesoru līmenī tiek pieņemti tuvredzīgi lēmumi, ja tie attiecināmi uz IO vadīšanas problemātiku.
Studiju programma „Izglītības vadība” un studiju programma „Izglītības organizācijas vadība” nav viens un tas pats.
Izglītības vadība tver atvērtu procesu pārvaldību saistībā ar izglītības politiku. Tās galvenā pazīme: pārvaldību īsteno no augšas (attiecībā pret IO), pieņemot likumus, MK noteikumus, virzot IZM iniciētās reformas u. tml.
Savukārt studiju programma „Izglītības organizācijas vadīšana” ir tieši un nepastarpināti attiecināma uz izglītības organizācijas (pirmskolas, skolas, augstskolas) vadīšanu.
Skatīt sadaļas Līdera portfelis, Izglītības organizācija, Līdera personība